Katram zinātniskajam avotam jābūt stabilai identitātei, piekļuves pamatam, licencēšanas vai atkārtotas izmantošanas piezīmei un izcelsmes pēdai. Avoti, kas neatļauj paredzēto ražošanas lietojumu, tiek noraidīti vai paturēti tikai kā atsauces, nevis klusi iegūti ar scraping.
Ieraksta identitāte un izcelsme
Katram zinātniskajam ierakstam jābūt izsekojamam līdz source_id, station_id vai citai stabilai avota identitātei, novērojuma laikam un apstrādes informācijai. Atvasinātās vērtības un autorētie indeksi papildus saglabā algoritma versiju, parametru hash un precīzas ievades ierakstu identitātes, lai transformāciju varētu auditēt.
Atkārtotas izmantošanas tiesības pirms automatizācijas
Avots nekļūst par automatizētu atkarību tikai tāpēc, ka tas ir redzams pārlūkprogrammā. Ražošanas datu iegūšanai vajadzīgs piekļuves pamats un atkārtotas izmantošanas noteikumi, kas sader ar paredzēto GeoLira funkciju. Ja tiesības nav skaidras, avots var palikt bibliogrāfisks vai validācijas atsauces avots, nevis kļūt par klusu scraping atkarību.
Kanoniskā vēsture un lietotājam redzamais attiecinājums
Kanoniskā glabāšana auditam var saglabāt viena notikuma secīgas revīzijas. Lietotāja skati izvēlas loģiskā notikuma jaunāko pieņemto revīziju, lai, piemēram, atkārtoti USGS labojumi neparādītos kā atsevišķas zemestrīces. Avotu saites palīdz lietotājiem pārbaudīt izcelsmi, taču institūcijas nosaukums vai DOI neaizstāj konkrētā ieraksta svaiguma un kvalitātes metadatus. GeoLira nepasniedz ārēju materiālu kā savu mērījumu.